Ievads

Mūsdienās, arvien populārāka kļūst mājmācība. Latvijā vēl tas nav tik populāri, taču ārzemēs, it īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs, strauji pieaug to bērnu skaits, kuri par savu izglītības iestādi izvēlas pašu mājas. Bet kas tad īsti ir mājmācība? Kur to apgūt, vai tā ir noderīga un ko citi vecāki par to saka – to sīkāk aprakstīsim šajā rakstā.

Par mājmācību

Mājmācība ir izglītības forma, kurā bērns nevis dodas uz skolu vai kādu izglītības iestādi, bet gan mācās pats savās mājās. Visbiežāk, tieši privātskolotāji ir tie, kas palīdz šiem bērniem mācīties un dodas mājas vizītēs. Taču, ja pašiem vecākiem ir laika, to var darīt arī viņi.

Kāpēc mājmācība kļūst arvien populārāka?

Tie, kuri atbalsta mājmācību, ir stipri pārliecināti, ka mūsdienu skolas sistēma nogalina jeb pazudina bērnu kreatīvo un inovatīvo domāšanu. Bērni tiek mācīti pēc vienas stabules, tiek mācītas vienas un tās pašas kļūdas vai otrādi – pareizie piemēri. Arī, mājmācību piekritēji uzskata, ka mūsdienu izglītības sistēma, it īpaši pirmsskolas un pamatskolas vecuma bērniem, māca un prasa no tiem lieku un nevajadzīgu informāciju.

Visi ir dzirdējuši vai saskārušies ar teicienu “mācāmies no kļūdām”. Tieši šāds ir viens no pamatnoteikumiem mājmācībai. Lielisks un uzskatāms piemērs šajā gadījumā būs fizika vai ķīmija. Skolā, ja ķīmijas vai fizikas stundā bērns sajauc kopā neīstās vielas vai spriegumus, skolotājs būs dusmīgs un visticamāk, bērnam ieliks sliktu atzīmi. Mājmācībā, turpretī, bērniem ļauj vaļu un vēl jo vairāk – ļauj kļūdīties. Jo tieši caur kļūdām un darot paši, bērni var vislabāk iemācīties konkrēto vielu.

Skola kā viena liela loterijas spēle

Tuvu mājmācības principam, var minēt izglītības metodes un audzināšanu lauku skolās, kuras kopš pagājušā gada, Latvijā tiek vērtas ciet vai apvienotas. Pretēji, lielajās un prestižajās skolās, skolotājam vai pasniedzējam ir grūti pievērst uzmanību katram bērnam individuāli. Ja klasē ir divdesmit pieci vai vairāk skolēni un stundas garums ir vien četrdesmit minūtes, ir praktiski neiespējami tik līdzi Izglītības Sistēmas uzstādītajam grafikam. Visbiežāk, tie,kuriem konkrētā viela nav saprotama, nākas palikt pēc stundām vai doties uz konsultācijām. Taču tam tā pavisam noteikti nebūtu jābūt.

Iedzen bailes

Visbēdīgākais ir tas, ka arvien vairāk skolēnu izjūt bailes un riebumu pret savu izglītības iestādi. Tas notiek tāpēc, ka skolotāji neļauj bērniem kļūdīties. Parasti, gudrākie un atjautīgākie klasesbiedri tiek pie tāfeles vai papildus uzdevumiem. Brīdī, kad bērns kļūdās, teiksim matemātikas uzdevumā, skolotājs ir pikts, bļauj vai arī pārmet, ka skolnieks nav mājās mācījies, lai saprastu konkrēto vielu.

Mājmācības nākotne

Vai mājmācība Latvijā iegūs lielu popularitāti? To ir grūti spriest. Vēl jo vairāk tāpēc, ka mājmācība prasa lielus naudas līdzekļus. Saprotams, ka savam bērnam neliksiet mācīties vien vienu reizi nedēļā. Cilvēki, kas jau savus bērnus skolo mājās atzīst, ka ar četrām līdz trim reizēm nedēļā, četras līdz piecas stundas dienā, ir pilnīgi pietiekami, lai bērns apgūtu dažādus priekšmetus.

Redzēsim, kāda būs nākotnei šai izglītības formai. Tikmēr, varam vien sekot līdzi, kas notiek mūsu pašu izglītības sistēmā un, ja tik tiešām esat noraizējies, ka skola nav īstā vieta jūsu bērnam- mājmācība būs īstais risinājums.