Ievads

Bērni, it īpaši agrīnā vecumā, ir kā sūklis. Visu ko mēs sakām vai darām ģimenē – bērni to ņem kā par piemēru. Liekais stress, bļaušana un lamu vārdi – tas viss atstāj tiešu iespaidu uz mūsu atvasēm. Vēl jo vairāk – negatīvas emocijas un darbības būtiski ietekmē bērna garīgo izaugsmi, kā arī pašsajūtu. Plašāk par šo tēmu jums izklāstīsim šajā rakstā, un cerams, ka sniegtā informācija jums būs noderīga.

Bērns – ģimenes spogulis

Kā jau minējām ievadā – bērns agrīnā vecumā ir kā sūklis. Visu ko mēs sakām vai darām, tas uztver kā piemēru. Tāpēc arī bērns nevar zināt, vai lamāties ir slikti un vai stresot un būt īgnā noskaņojumā ir labi. Vairumam vecāku liekas, ka tikai mammas un tēta darbības bērns uztver visvairāk, taču tā pavisam nav. Bērns uztver visus ģimenes locekļus kopumā.

Ja ģimenē valdīs kas negatīvs, bērns to uzreiz sajutīs. Tikko kā ģimenes locekļu starpā parādās strīdi, bērns kļūst īgns un ļoti pārdzīvo. Bieži vien, šie pārdzīvojumi no malas nav pamanāmi. Pat vismazākie strīdi un nesaskaņas var būtiski skart bērna domāšanu, jo līdz ko tiek aizskarti bērna mīļie cilvēki, tā tas zaudē savu pozitivitāti.

Stresa iespaidi uz bērnu

Pārāk liels stress un dusmas uz bērnu var izpausties dažādos veidos, kā piemēram – traucēts miegs, pastiprināta nagu graušana vai īkšķa, pirkstu sūkāšana, kā arī pārmērīga ēšana un našķošanās ar saldumiem. Pastiprināta un bieža slimošana ir vēl viens trauksmes sauciens tam, ka bērns cieš no negatīvas atmosfēras ģimenē.

Vienkāršākiem vārdiem – bērna iekšējai pasaulei ir grūti uztvert un sagremot to, kas notiek tam apkārt, ārējā pasaulē un vidē. Visbiežāk, šādos gadījumos vecāki kā vienīgo risinājumu redz bērna vešanu pie dažādiem ārstiem, cerot atrast simptomu cēloni. Un, kad ir izstaigāti dažādi speciālisti, gala slēdziens tā arī nav noteikts un vecāki kļūst vēl bažīgāki par savu atvasi.

Bērnībā piedzīvotais stress būtiski ietekmē bērna attīstību, kas var atstāt sekas uz bērna atlikušo mūžu

Būtu aplami apgalvot, ka, ja bērns aug nelabvēlīgā ģimenē, kurā strīdi un kašķi ir ikdienas rutīna, tad tas izaugs par kausli vai tāds pats kā tā vecāki. Nebūt ne. Visa problēma ir tajā, ka šie strīdi un negatīvā vide ierobežo bērna personības un individualitātes attīstību. Piekritīsiet, ka pozitīvā un labvēlīgā vidē audzis bērns, būs pašpārliecinātāks, drošāks, komunikablāks un veiksmīgāks. Un ar veiksmīgāks šeit ir domāts – tādiem bērniem dzīvē ir vieglāk tikt uz priekšu, jo bērni nebaidās izpausties un darīt to, kas tie m patiešām patīk un interesē.

Varam pilnīgi droši apgalvot, ka vide, kurā aug bērns, pavisam noteikti ietekmēs to, par kādu cilvēku mūsu atvase kļūs nākotnē. Kā jau minējām, pozitīvās emocijas ģimenē bērnu iedrošinās, ļaus skatīties uz lietām daudz plašāk un ar atvērtu prātu, domāšanu. Katram bērnam ir konkrēti mērķi savā dzīvē, savas vēlmes un sapņi. Tāpēc arī pozitīvās un labvēlīgās ģimenēs, atvases ir spējīgākas sasniegt to, ko vēlas, jo zina, ka ģimene to atbalstīs lai tur vai kas.