5 padomi, kā ātri, efektīvi un lēti izveidot pusdienu kastīti savam bērnam

Ievads

Ikdienas rutīnā un steigā, vecāki bieži piemirst par to, cik gan svarīgs ir pilnvērtīgs uzturs. Vēl svarīgāks ir šis fakts, ja runa iet par bērnu un augošu organismu. Mūsdienās, skolu ēdnīcas ir uzlabojušās un ja pirms pāris gadiem mūsu atvases itin viegli tika pie gāzētiem dzērieniem un neveselīgiem našķiem, tad tagad, skolu ēdnīcas un kafejnīcas piedāvā itin gardu un veselīgu uzkodu klāstu.

Taču, lai ietaupītu naudu, uzkodu kaste ir lielisks risinājums. Protams, tādu var nopirkt un tas neprasīs simtiem eiro, taču, lai bērnam tas liktos svarīgāk un vērtīgāk, ieteicams izveidot uzkodu kastīti pašu spēkiem, kas nebūt nav grūts darbs. Un, kad tāda tiek izveidota, tas kalpos par lielisku veidu, kā bērnam ierādīt un iemācīt veselīga uztura pamatprincipus, kā arī ļaus ietaupīt naudu, lai bērns varētu nopirkt tik sen kāroto riteni vai ko citu.

Veselīga uztura pamatprincipi

Uzkodu kaste pavisam noteikti nav pilnvērtīgas un siltas pusdienas – to nodrošina izglītības iestāde. Pusdienu kastei jākalpo par otrajām brokastīm un launagu. Tieši tāpēc, pusdienu kastē vajadzētu iekļaut vieglus un uzturvērtības ziņā dažādākus produktus.

Triki

Katrs vecāks reiz ir bijis situācijā, kad bērns paskatās uz kādu nostāvējušos augli un pasaka “Nē, es to neēdīšu!” Taču ir veids, kā cīnīties ar šo niķi un apmānīt savu atvasi. Piemēram, lai pusdienu kastītē ieliktais ābols nepaliktu brūns un bērna acīm nepatīkams, visupirms, jāsagriež ābols daiviņās un kādu laiku jāpatur vieglā citron-ūdenī. Un tikai tad, kad ābols ir nostāvējis, to var ielikt bērna kastītē.

To pašu var teikt par salātiem. Lai salāti būtu svaigāki un saglabātos ilgāk, tos nedrīkst maisīt kopā ar dažādām mērcēm. Ja bērnam parasti salāti negaršo tik labi, ieteicams izveidot vai nopirkt mazu mērces trauciņu, kuru var noglabāt kārbiņā atsevišķi. Ja jūs domājat savam bērnam uz skolu līdzi dot tomātus, tad labāk izvairieties no to griešanas – tie, it īpaši karstumā, zaudēs savu konsistenci un bērnam tomāts ap pusdienas laiku šķitīs vecs un negaršīgs. Tā vietā, ieteicams iegādāties mazos “cherry” tomātus. Tie uzglabājas daudz ilgāk, kā arī bērniem tie šķiet daudz garšīgāki par parastajiem tomātiem.

Iesaistiet savu atvasi pusdienu kārbas satura veidošanā

Kā jau minējām – kārbiņas veidošanā ieteicams iesaistīt savu bērnu. Lai būtu droši, ka bērns tiešām ēdis to, ko esat ielikuši, no rīta, pirms atvase dodas uz skolu, blakus pusdienu kastītei ieteicams izvietot pēc iespējas lielāku produktu izvēli. Tas palīdzēs veicināt jūsu bērna pastāvību un iespējams jau pēc pāris nedēļām, bērns pats vēlēsies un ar vieglāko sirdsapziņu saliks savu pusdienu kārbiņu.

Saprotams, ka pirmos produktus bērna kārbiņā vajadzētu iekļaut ar vislielāko uzturvērtību. Galvenais – bērnam likt izvēlēties vismaz trīs produktus no piedāvātā klāsta. Svarīgākās uzturvērtību grupas būs pilngraudu produkti, augļi, dārzeņi, rieksti un dažādi sēklu produkti. Jogurti arī lielisks produkts, ko iekļaut bērna pusdienu kārbiņā.

Kā motivēt savu atvasi meklēt darbu vasarā

Ievads

Tā kā vasaras mēnešos atzīmē vispasaules starptautisko bērnu aizsardzības dienu, publiskajā telpā tiek publicēta arvien plašāka informācija par bērnu vasaras darbiem jeb piepelnīšanos. Ja pirms gadiem trīs, četriem, tikai 30% Latvijas bērnu bija spējīgi atrast vasaras darbu, tad pēdējos gados šis skaitlis ir audzis. Un nebūt nav vaina bērnos. Itin bieži, uzņēmumi un veikali jauniešus uztver ar negatīvu aci – nolaidība, neproduktīva un pavirša strādāšana ir tikai daži no iemesliem, kāpēc darba devēji visbiežāk atsaka jaunajiem censoņiem.

Tāpēc, lai pirmā pieredze sūrajā darbā nebūtu tik bēdīga un negatīva, esam izveidojuši šo rakstu tieši jums, dārgie vecāki. Aicinām pievērst jūsu uzmanību uz būtiskajiem aspektiem, kuri būtu jāņem vērā, sākot meklēt darba gaitas vasaras brīvlaikā.

Vecums, no kura bērns var stāties tiesiskās darba attiecībās

Jūsu bērns ir tiesīgs stāties oficiālās darba attiecībās, ja tas ir sasniedzis 13 gadu vecumu. Ļoti svarīgi, ka vasaras darbi nekādā gadījumā netraucē bērna izglītošanas procesam. Ja kāds no vecākiem ir iestājies par aizbildni un devis rakstisku piekrišanu tam, ka viņa atvase tiek nodarbināta un ir saņemta atļauja no VDI (Valsts Darba Inspekcija), tad bērns ir tiesīgs stāties darbā sekojošās nozarēs – kultūrā, mākslā, sportā un dažādos reklāmas pasākumos. Šādu speciālu Valsts Ieņēmuma Dienesta atļauju darba devējs var saņemt izmantojot VDI interneta pakalpojumu.

Vai nepieciešama vizīte pie ārsta, pirms stāšanās darba attiecībās?

Pavisam noteikti, pirms stāšanās darbā, nepieciešams iziet dažādas ārstu pārbaudes. Medicīniskās izmeklēšanas parasti veic katra ģimenes ārsts. Pirms tiek slēgts līgums ar pusaudzi, darba devēja pienākumos ir informēt vecākus vai aizbildni par darba vidi, kurā strādās bērns, kā arī par visiem darba aizsardzības pasākumiem,kuri būs jāievēro, atrodoties darba vietā.

Rūpīgi izlasiet darba līgumu

Tāpat kā lieliem, arī maziem būtu svarīgi izlasīt darba līgumu pirms tā parakstīšanas. Ir dzirdēti gadījumi, kad darba devējs līgumā noslēpj bērnam grūti saprotamus tekstus un to atšifrējumus, un beigu beigās, bērns saņemt tikai pusi no nopelnītā atalgojuma. Ja tiek veikta tikai mutiska vienošanās ar darba devēju, var gadīties, ka bērns nesaņems solīto darba samaksu. Vēl jo vairāk – veicot tikai mutisku vienošanos un nenoslēdzot rakstveida darba līgumu, bērns zaudēs visas sociālās garantijas un dažādus slimības pabalstus.

Kādi darbi būs vispiemērotākie jūsu atvasei?

Pusaudžus, sākot no trīspadsmit gadiem, darba devējs drīkst nodarbināt tikai vieglā veidā, kas būtu bērna drošībai, tikumībai, veselībai un attīstībai nekaitīgs. Piedāvājam jums sarkstu ar darbiem, kuri, saskaņā ar 2002. gada Ministru Kabineta noteikumiem, ir bērniem droši un nav dzīvībai bīstami:

  • augu un dārzeņu ravēšana, kā arī to laistīšana
  • ražas novākšana
  • laukumu un skvēru iekopšana, attīrīšana
  • dažādi kurjera pienākumi
  • preču iepakošana un saiņošana
  • dažādu pārtikas produktu tirgošana uz ielām

Gala vārds

Ceram, ka šis raksts jums šķita noderīgs. Lai veiksmīgs un produktīvs jūsu atvases pirmais nopietnais algotais darbs!

Bērni – spogulis mūsu attiecībām un saticībai ģimenē

Ievads

Bērni, it īpaši agrīnā vecumā, ir kā sūklis. Visu ko mēs sakām vai darām ģimenē – bērni to ņem kā par piemēru. Liekais stress, bļaušana un lamu vārdi – tas viss atstāj tiešu iespaidu uz mūsu atvasēm. Vēl jo vairāk – negatīvas emocijas un darbības būtiski ietekmē bērna garīgo izaugsmi, kā arī pašsajūtu. Plašāk par šo tēmu jums izklāstīsim šajā rakstā, un cerams, ka sniegtā informācija jums būs noderīga.

Bērns – ģimenes spogulis

Kā jau minējām ievadā – bērns agrīnā vecumā ir kā sūklis. Visu ko mēs sakām vai darām, tas uztver kā piemēru. Tāpēc arī bērns nevar zināt, vai lamāties ir slikti un vai stresot un būt īgnā noskaņojumā ir labi. Vairumam vecāku liekas, ka tikai mammas un tēta darbības bērns uztver visvairāk, taču tā pavisam nav. Bērns uztver visus ģimenes locekļus kopumā.

Ja ģimenē valdīs kas negatīvs, bērns to uzreiz sajutīs. Tikko kā ģimenes locekļu starpā parādās strīdi, bērns kļūst īgns un ļoti pārdzīvo. Bieži vien, šie pārdzīvojumi no malas nav pamanāmi. Pat vismazākie strīdi un nesaskaņas var būtiski skart bērna domāšanu, jo līdz ko tiek aizskarti bērna mīļie cilvēki, tā tas zaudē savu pozitivitāti.

Stresa iespaidi uz bērnu

Pārāk liels stress un dusmas uz bērnu var izpausties dažādos veidos, kā piemēram – traucēts miegs, pastiprināta nagu graušana vai īkšķa, pirkstu sūkāšana, kā arī pārmērīga ēšana un našķošanās ar saldumiem. Pastiprināta un bieža slimošana ir vēl viens trauksmes sauciens tam, ka bērns cieš no negatīvas atmosfēras ģimenē.

Vienkāršākiem vārdiem – bērna iekšējai pasaulei ir grūti uztvert un sagremot to, kas notiek tam apkārt, ārējā pasaulē un vidē. Visbiežāk, šādos gadījumos vecāki kā vienīgo risinājumu redz bērna vešanu pie dažādiem ārstiem, cerot atrast simptomu cēloni. Un, kad ir izstaigāti dažādi speciālisti, gala slēdziens tā arī nav noteikts un vecāki kļūst vēl bažīgāki par savu atvasi.

Bērnībā piedzīvotais stress būtiski ietekmē bērna attīstību, kas var atstāt sekas uz bērna atlikušo mūžu

Būtu aplami apgalvot, ka, ja bērns aug nelabvēlīgā ģimenē, kurā strīdi un kašķi ir ikdienas rutīna, tad tas izaugs par kausli vai tāds pats kā tā vecāki. Nebūt ne. Visa problēma ir tajā, ka šie strīdi un negatīvā vide ierobežo bērna personības un individualitātes attīstību. Piekritīsiet, ka pozitīvā un labvēlīgā vidē audzis bērns, būs pašpārliecinātāks, drošāks, komunikablāks un veiksmīgāks. Un ar veiksmīgāks šeit ir domāts – tādiem bērniem dzīvē ir vieglāk tikt uz priekšu, jo bērni nebaidās izpausties un darīt to, kas tie m patiešām patīk un interesē.

Varam pilnīgi droši apgalvot, ka vide, kurā aug bērns, pavisam noteikti ietekmēs to, par kādu cilvēku mūsu atvase kļūs nākotnē. Kā jau minējām, pozitīvās emocijas ģimenē bērnu iedrošinās, ļaus skatīties uz lietām daudz plašāk un ar atvērtu prātu, domāšanu. Katram bērnam ir konkrēti mērķi savā dzīvē, savas vēlmes un sapņi. Tāpēc arī pozitīvās un labvēlīgās ģimenēs, atvases ir spējīgākas sasniegt to, ko vēlas, jo zina, ka ģimene to atbalstīs lai tur vai kas.

Ģimene – vai tai ir viens skaidrojums?

Ievads

Mūsdienās, arvien aktuālāka paliek diskusija par ģimeni, kas tad īsti skaitās ģimene. Saprotams, ka nav viena konkrēta atbilde. Ģimene un tās forma, var izpausties dažādos veidos un būtu aplami uzskatīt, vienu vai otru piemēru par aplamu vai tieši otrādi – nepareizu. To pašu varam pieminēt par vērtībām – nebūtu pareizi domāt, ka divdesmit pirmajā gadsimtā ģimene un tās vērtības būs tādas pašas, kā iepriekšējos gadsimtos.

Kas tad īsti skaitās ģimene?

Kā jau minējām, nav tāda viena atbilde vai skaidrojums uz šo jautājumu. Katram ģimene nozīmē savu. Katram ģimene izpaužas savādāk. Taču kopīgais – ģimene ir kultūras elements, kas raksturīgs un kopīgs teju visām cilvēku sabiedrībām. Ģimenes, saprotams, var atšķirties pēc formas – lielas vai mazas. Mūsdienās, tas nav nekas neparasts, ka ģimenē ir divas mammas vai divi tēvi.

Ierastā ģimenes forma

Visizplatītākā un teiksim, pieņemamākā ģimenes forma ir nukleārā ģimenes forma. Sīkākiem un vienkāršākiem vārdiem sakot – ģimenē ir divi pieauguši vecāki, sieviete un vīrietis, un viens vai vairāki nepieauguši bērni. Saprotams, ka bērni var būt vecāku, taču bērni arī var nebūtu vecāku, bet gan adoptēti.

Taču ir lietas un īpašības, no kurām nav iespējams izvairīties un kuras raksturo ģimeni. Piemēram – ģimene ir saistīta ar radniecību. Radniecība var parādīties un izpausties divos veidos – asinsradniecība vai arī ieprecēta radniecība.

Jāpieņem mainīgā pasaule un stereotipi

Ir naivi domāt, ka ģimene, tāpat kā citi kultūras elementi, paliks nemainīti, attīstoties un mainoties pasaulei. Sabiedrībā valda strīdi par to, ka ģimenēm vajadzētu pielāgoties divdesmit pirmā gadsimta tehnoloģijām un trendiem. Otra grupiņa cilvēku klaigā, ka ģimenei nepieciešams dzīvot divdesmit pirmā gadsimta dzīvi, taču pašai ģimenes formai un, ja varam tā teikt, sastāvam, vajadzētu būt kā deviņpadsmitajā gadsimtā.

Un te nu sākas problēmas un asas diskusijas. Nav iespējams saglabāt deviņpadsmitā gadsimta ģimenes formu, ļoti vienkāršā iemesla dēļ – cilvēki dzīvo kopā, vienā vai otrā formātā, ir atkarīgs no finansiālā ģimenes stāvokļa, kā arī vērtībām.

Mēs varam daudz un dažādi runāt par to, kas īsti ir ģimene, kādā formā tai jābūt un tā tālāk, taču jāatceras ir viens – pasaule mainās teju katru dienu. Cilvēku vērtības mainās. Nepaies ne pāris gadu, kad ģimene ar diviem tēviem vai mātēm būs tikai ierasta prakse.

Gala vārds

Pārmaiņas ir jāpieņem ar atvērtu prātu un atvērtu domāšanu. Mēs kalpojam par piemēru mūsu bērniem, tāpēc jau no agras bērnības tiem vajadzētu mācīt un skaidrot lietas, kas saistās ar ģimeni. Par to, ka citiem bērniem var būt tikai viens vecāks ģimenē. Par to, ka citiem bērniem var būt divi tēvi vai divas mātes. Jau tagad mēs redzam, kā mūsu vecvecāki cenšas tik līdzi tehnoloģiju laikmetam, un arī iegādāties ekrānjūtīgus telefonus, lai saviem bērniem un mazbērniem varētu nosūtīt bildes caur whatsapp.

Būsim iejūtīgi un mācīsim bērniem būt atvērtiem. Nenosodīsim, ja dēls sporta vietā izvēlas zīmēšanu vai kādu citu daiļradi. Nenosodīsim, ja meita izvēlas spēlēt kādu instrumentu smagā metāla ansamblī. Jo kamēr bērns darīs to, kas tam patiešām patiks, viņš būs laimīgs.

Mājmācība – iespēja taviem bērniem atšķirties

Ievads

Mūsdienās, arvien populārāka kļūst mājmācība. Latvijā vēl tas nav tik populāri, taču ārzemēs, it īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs, strauji pieaug to bērnu skaits, kuri par savu izglītības iestādi izvēlas pašu mājas. Bet kas tad īsti ir mājmācība? Kur to apgūt, vai tā ir noderīga un ko citi vecāki par to saka – to sīkāk aprakstīsim šajā rakstā.

Par mājmācību

Mājmācība ir izglītības forma, kurā bērns nevis dodas uz skolu vai kādu izglītības iestādi, bet gan mācās pats savās mājās. Visbiežāk, tieši privātskolotāji ir tie, kas palīdz šiem bērniem mācīties un dodas mājas vizītēs. Taču, ja pašiem vecākiem ir laika, to var darīt arī viņi.

Kāpēc mājmācība kļūst arvien populārāka?

Tie, kuri atbalsta mājmācību, ir stipri pārliecināti, ka mūsdienu skolas sistēma nogalina jeb pazudina bērnu kreatīvo un inovatīvo domāšanu. Bērni tiek mācīti pēc vienas stabules, tiek mācītas vienas un tās pašas kļūdas vai otrādi – pareizie piemēri. Arī, mājmācību piekritēji uzskata, ka mūsdienu izglītības sistēma, it īpaši pirmsskolas un pamatskolas vecuma bērniem, māca un prasa no tiem lieku un nevajadzīgu informāciju.

Visi ir dzirdējuši vai saskārušies ar teicienu “mācāmies no kļūdām”. Tieši šāds ir viens no pamatnoteikumiem mājmācībai. Lielisks un uzskatāms piemērs šajā gadījumā būs fizika vai ķīmija. Skolā, ja ķīmijas vai fizikas stundā bērns sajauc kopā neīstās vielas vai spriegumus, skolotājs būs dusmīgs un visticamāk, bērnam ieliks sliktu atzīmi. Mājmācībā, turpretī, bērniem ļauj vaļu un vēl jo vairāk – ļauj kļūdīties. Jo tieši caur kļūdām un darot paši, bērni var vislabāk iemācīties konkrēto vielu.

Skola kā viena liela loterijas spēle

Tuvu mājmācības principam, var minēt izglītības metodes un audzināšanu lauku skolās, kuras kopš pagājušā gada, Latvijā tiek vērtas ciet vai apvienotas. Pretēji, lielajās un prestižajās skolās, skolotājam vai pasniedzējam ir grūti pievērst uzmanību katram bērnam individuāli. Ja klasē ir divdesmit pieci vai vairāk skolēni un stundas garums ir vien četrdesmit minūtes, ir praktiski neiespējami tik līdzi Izglītības Sistēmas uzstādītajam grafikam. Visbiežāk, tie,kuriem konkrētā viela nav saprotama, nākas palikt pēc stundām vai doties uz konsultācijām. Taču tam tā pavisam noteikti nebūtu jābūt.

Iedzen bailes

Visbēdīgākais ir tas, ka arvien vairāk skolēnu izjūt bailes un riebumu pret savu izglītības iestādi. Tas notiek tāpēc, ka skolotāji neļauj bērniem kļūdīties. Parasti, gudrākie un atjautīgākie klasesbiedri tiek pie tāfeles vai papildus uzdevumiem. Brīdī, kad bērns kļūdās, teiksim matemātikas uzdevumā, skolotājs ir pikts, bļauj vai arī pārmet, ka skolnieks nav mājās mācījies, lai saprastu konkrēto vielu.

Mājmācības nākotne

Vai mājmācība Latvijā iegūs lielu popularitāti? To ir grūti spriest. Vēl jo vairāk tāpēc, ka mājmācība prasa lielus naudas līdzekļus. Saprotams, ka savam bērnam neliksiet mācīties vien vienu reizi nedēļā. Cilvēki, kas jau savus bērnus skolo mājās atzīst, ka ar četrām līdz trim reizēm nedēļā, četras līdz piecas stundas dienā, ir pilnīgi pietiekami, lai bērns apgūtu dažādus priekšmetus.

Redzēsim, kāda būs nākotnei šai izglītības formai. Tikmēr, varam vien sekot līdzi, kas notiek mūsu pašu izglītības sistēmā un, ja tik tiešām esat noraizējies, ka skola nav īstā vieta jūsu bērnam- mājmācība būs īstais risinājums.