Ģimene – vai tai ir viens skaidrojums?

Ievads

Mūsdienās, arvien aktuālāka paliek diskusija par ģimeni, kas tad īsti skaitās ģimene. Saprotams, ka nav viena konkrēta atbilde. Ģimene un tās forma, var izpausties dažādos veidos un būtu aplami uzskatīt, vienu vai otru piemēru par aplamu vai tieši otrādi – nepareizu. To pašu varam pieminēt par vērtībām – nebūtu pareizi domāt, ka divdesmit pirmajā gadsimtā ģimene un tās vērtības būs tādas pašas, kā iepriekšējos gadsimtos.

Kas tad īsti skaitās ģimene?

Kā jau minējām, nav tāda viena atbilde vai skaidrojums uz šo jautājumu. Katram ģimene nozīmē savu. Katram ģimene izpaužas savādāk. Taču kopīgais – ģimene ir kultūras elements, kas raksturīgs un kopīgs teju visām cilvēku sabiedrībām. Ģimenes, saprotams, var atšķirties pēc formas – lielas vai mazas. Mūsdienās, tas nav nekas neparasts, ka ģimenē ir divas mammas vai divi tēvi.

Ierastā ģimenes forma

Visizplatītākā un teiksim, pieņemamākā ģimenes forma ir nukleārā ģimenes forma. Sīkākiem un vienkāršākiem vārdiem sakot – ģimenē ir divi pieauguši vecāki, sieviete un vīrietis, un viens vai vairāki nepieauguši bērni. Saprotams, ka bērni var būt vecāku, taču bērni arī var nebūtu vecāku, bet gan adoptēti.

Taču ir lietas un īpašības, no kurām nav iespējams izvairīties un kuras raksturo ģimeni. Piemēram – ģimene ir saistīta ar radniecību. Radniecība var parādīties un izpausties divos veidos – asinsradniecība vai arī ieprecēta radniecība.

Jāpieņem mainīgā pasaule un stereotipi

Ir naivi domāt, ka ģimene, tāpat kā citi kultūras elementi, paliks nemainīti, attīstoties un mainoties pasaulei. Sabiedrībā valda strīdi par to, ka ģimenēm vajadzētu pielāgoties divdesmit pirmā gadsimta tehnoloģijām un trendiem. Otra grupiņa cilvēku klaigā, ka ģimenei nepieciešams dzīvot divdesmit pirmā gadsimta dzīvi, taču pašai ģimenes formai un, ja varam tā teikt, sastāvam, vajadzētu būt kā deviņpadsmitajā gadsimtā.

Un te nu sākas problēmas un asas diskusijas. Nav iespējams saglabāt deviņpadsmitā gadsimta ģimenes formu, ļoti vienkāršā iemesla dēļ – cilvēki dzīvo kopā, vienā vai otrā formātā, ir atkarīgs no finansiālā ģimenes stāvokļa, kā arī vērtībām.

Mēs varam daudz un dažādi runāt par to, kas īsti ir ģimene, kādā formā tai jābūt un tā tālāk, taču jāatceras ir viens – pasaule mainās teju katru dienu. Cilvēku vērtības mainās. Nepaies ne pāris gadu, kad ģimene ar diviem tēviem vai mātēm būs tikai ierasta prakse.

Gala vārds

Pārmaiņas ir jāpieņem ar atvērtu prātu un atvērtu domāšanu. Mēs kalpojam par piemēru mūsu bērniem, tāpēc jau no agras bērnības tiem vajadzētu mācīt un skaidrot lietas, kas saistās ar ģimeni. Par to, ka citiem bērniem var būt tikai viens vecāks ģimenē. Par to, ka citiem bērniem var būt divi tēvi vai divas mātes. Jau tagad mēs redzam, kā mūsu vecvecāki cenšas tik līdzi tehnoloģiju laikmetam, un arī iegādāties ekrānjūtīgus telefonus, lai saviem bērniem un mazbērniem varētu nosūtīt bildes caur whatsapp.

Būsim iejūtīgi un mācīsim bērniem būt atvērtiem. Nenosodīsim, ja dēls sporta vietā izvēlas zīmēšanu vai kādu citu daiļradi. Nenosodīsim, ja meita izvēlas spēlēt kādu instrumentu smagā metāla ansamblī. Jo kamēr bērns darīs to, kas tam patiešām patiks, viņš būs laimīgs.

Mājmācība – iespēja taviem bērniem atšķirties

Ievads

Mūsdienās, arvien populārāka kļūst mājmācība. Latvijā vēl tas nav tik populāri, taču ārzemēs, it īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs, strauji pieaug to bērnu skaits, kuri par savu izglītības iestādi izvēlas pašu mājas. Bet kas tad īsti ir mājmācība? Kur to apgūt, vai tā ir noderīga un ko citi vecāki par to saka – to sīkāk aprakstīsim šajā rakstā.

Par mājmācību

Mājmācība ir izglītības forma, kurā bērns nevis dodas uz skolu vai kādu izglītības iestādi, bet gan mācās pats savās mājās. Visbiežāk, tieši privātskolotāji ir tie, kas palīdz šiem bērniem mācīties un dodas mājas vizītēs. Taču, ja pašiem vecākiem ir laika, to var darīt arī viņi.

Kāpēc mājmācība kļūst arvien populārāka?

Tie, kuri atbalsta mājmācību, ir stipri pārliecināti, ka mūsdienu skolas sistēma nogalina jeb pazudina bērnu kreatīvo un inovatīvo domāšanu. Bērni tiek mācīti pēc vienas stabules, tiek mācītas vienas un tās pašas kļūdas vai otrādi – pareizie piemēri. Arī, mājmācību piekritēji uzskata, ka mūsdienu izglītības sistēma, it īpaši pirmsskolas un pamatskolas vecuma bērniem, māca un prasa no tiem lieku un nevajadzīgu informāciju.

Visi ir dzirdējuši vai saskārušies ar teicienu “mācāmies no kļūdām”. Tieši šāds ir viens no pamatnoteikumiem mājmācībai. Lielisks un uzskatāms piemērs šajā gadījumā būs fizika vai ķīmija. Skolā, ja ķīmijas vai fizikas stundā bērns sajauc kopā neīstās vielas vai spriegumus, skolotājs būs dusmīgs un visticamāk, bērnam ieliks sliktu atzīmi. Mājmācībā, turpretī, bērniem ļauj vaļu un vēl jo vairāk – ļauj kļūdīties. Jo tieši caur kļūdām un darot paši, bērni var vislabāk iemācīties konkrēto vielu.

Skola kā viena liela loterijas spēle

Tuvu mājmācības principam, var minēt izglītības metodes un audzināšanu lauku skolās, kuras kopš pagājušā gada, Latvijā tiek vērtas ciet vai apvienotas. Pretēji, lielajās un prestižajās skolās, skolotājam vai pasniedzējam ir grūti pievērst uzmanību katram bērnam individuāli. Ja klasē ir divdesmit pieci vai vairāk skolēni un stundas garums ir vien četrdesmit minūtes, ir praktiski neiespējami tik līdzi Izglītības Sistēmas uzstādītajam grafikam. Visbiežāk, tie,kuriem konkrētā viela nav saprotama, nākas palikt pēc stundām vai doties uz konsultācijām. Taču tam tā pavisam noteikti nebūtu jābūt.

Iedzen bailes

Visbēdīgākais ir tas, ka arvien vairāk skolēnu izjūt bailes un riebumu pret savu izglītības iestādi. Tas notiek tāpēc, ka skolotāji neļauj bērniem kļūdīties. Parasti, gudrākie un atjautīgākie klasesbiedri tiek pie tāfeles vai papildus uzdevumiem. Brīdī, kad bērns kļūdās, teiksim matemātikas uzdevumā, skolotājs ir pikts, bļauj vai arī pārmet, ka skolnieks nav mājās mācījies, lai saprastu konkrēto vielu.

Mājmācības nākotne

Vai mājmācība Latvijā iegūs lielu popularitāti? To ir grūti spriest. Vēl jo vairāk tāpēc, ka mājmācība prasa lielus naudas līdzekļus. Saprotams, ka savam bērnam neliksiet mācīties vien vienu reizi nedēļā. Cilvēki, kas jau savus bērnus skolo mājās atzīst, ka ar četrām līdz trim reizēm nedēļā, četras līdz piecas stundas dienā, ir pilnīgi pietiekami, lai bērns apgūtu dažādus priekšmetus.

Redzēsim, kāda būs nākotnei šai izglītības formai. Tikmēr, varam vien sekot līdzi, kas notiek mūsu pašu izglītības sistēmā un, ja tik tiešām esat noraizējies, ka skola nav īstā vieta jūsu bērnam- mājmācība būs īstais risinājums.